Katrs audekls ir emocionāla kartogrāfija.
Es zīmēju robežu starp haosu un kārtību — slieksni, kur veselais saprāts satiekas ar neprātu, kur sajūta kļūst par formu. Mans darbs nav ilustrācija; tā ir rakšana. Katrai virsmai ir apziņas ieraksts: saspringta, pārpasaulīga, limināla, paradoksāla.
Dualitāte manas prakses centrā nav tēma, kuru es ilustrēju no ārpuses. Tas ir stāvoklis, ko es gleznoju no iekšpuses — tā pati nestabilitāte, kas padara mūs par cilvēkiem, atveidots pigmentā un mērogā.
Lai savāktu šo darbu, ir jāsaglabā šīs iekšējās teritorijas karte — nevis apdare, bet dokumentācija.